05.05.2008
Mīlot mākslu, brauciens pretī 4. maija rītā Irbes šaurumā uz sēkļa uzskrējušajam kruīza kuģim “Mona Lisa”.
Ir parasta svētdiena. Ziņām līdzi nesekojam; mazgājam laivas un darām citas laivu nomas saimniecības lietas.
Ap divpadsmitiem atskan “zvans no drauga”, ka netālu no Kolkas bākas sēklī uzskrējis pasažieru prāmis. Oho! Kolkas bāka ir zināma vieta un kuģu ceļš ir tai diezgan tuvu. Laiks ir mierīgs. Tātad jābrauc. Steigā kravājamies un sienam laivas. Braucam. Rojā braucam cauri melniem mākoņiem, tomēr tie paliek iekšzemē. Kolkā nekas neliecina, ka būtu kāds buzz. Viss kā parasti. Nelielas izmeklēšanas rezultātā vietējie zina stāstīt, ka īstais virziens esot Miķeļtornis. Lecam busā un pa ceļam apspriežam variantus, kur kuģis teorētiski būtu varējis uzskriet sēklī.
Pēc atslēgas vārdiem “Irbes jūras šaurums”, ja tā nav Kolkas bāka, ~ 20 km jūrā esošā Irbes bāka izklausās ticami. Tā arī ir. Pēc brauciena cauri vietējā kolorīta apmetnes vietām nokļūstam pie jūras. Tur patiešām redzama bāka un kuģis. Ir jau pavēls, apmēram trīs pēcpusdienā. Krastā meitenes jūrā notiekošo vēro tālskatī. Palūdzam ielūkoties un redzētais uzsit asini. Ceram sasniegt kuģi.
Pie kuģu ceļa (un ja brauktu taisnā līnijā, netālu no Latvijas – Igaunijas jūras robežas). Līdz Irbes bākai un Mihailova vārdā nosauktajam sēklim vēl vairāk kā 10 km. Un vēl tie iekšzemē palikušie melnie mākoņi… Līdz mērķim tālu.
Nolemjam tuvoties apskates objektam līdz 18.00, un griezt atpakaļ, lai paspētu nokļūt krastā pa gaismu. Apkārt kuģim kursē velkoņi un saskatāms arī kāds militāras formas kuteris.
Ir skaidrs, ka turpināt tuvoties kuģim nav jēgas. Par tālu. Virziens “netālu no Kolkas bākas” mūsu gadījumā izrādījās nesasniedzams.
Dodamies mājup. Mirusī pilsēta Irbene. Radiolokators.
Rēķinot km jūrā un atpakaļ veicām pārbraucienam uz Sāremā līdzvērtīgu kilometrāžu Irbes šaurumā. Lai arī kuģi nesasniedzām, piedzīvojums.
Piezīme: Šādā “ekskursijā” laika apstākļus 100% paredzēt nav iespējams un plašākai publikai mēs neiesakām.






