Raivo Šulcs, 02.06.2008.
- Norises laiks: 2008. gada 30. maijs – 1.jūnijs.
- Maršruts: Miķeļtornis – Košrags – Kolka (40 km = 20 + 20 km).
- Ideoloģija: “Neoficiāls pasākums”, manas igauņu vārdadienas svinības.
- Reliģija: Aicināti visi jūras laivošanas cienītāji.
- Statistika: Tā kā sezona sākas 1. jūnijā, bet pasākums sākas jau 30. maija vakarā, piesakās tikai daži no draugu loka.
- Dalībnieki: Jubilārs, Māris G., Vasjox&Gundega&bērni , Uldis&Ieva. Luīze vadā laivas. Vasjox&Gundega nolēmuši avantūrā iesaistīt arī bērnus un tāpēc pirmajā dienā laivo Gundega, otrajā – Vasjox. Laivas 3 kajaki un 1 SOT.
Cerot uz laicīgu “izkasīšanos” un saskaņā ar plānu ierodamies Ūšos jau piektdienas vakarā. Pre-pārtijs izdodas godam, sekas (un vienlaicīgi atkāpšanās no sākotnējā plāna) ir observējamas nākamajā rītā. Kaut kur doties esam gatavi ne ātrāk kā ap plkst. 11′iem dienā. Atbilstoši pašsajūtai “izpīpējam” maršrutu. Laika apstākļi ideāli. Spīd saule, ir silts. Vējš R-Z-R ~5-6 m/s. Tomēr būs lielā jūra: lai pūš no muguras un palīdz airēt.
Zemes ceļš no Kolkas līdz Miķeļtornim. Miķeļtornī infrastruktūras neesamībai atbilstošs fīls. Samērā purvaina vide un ksenofobs – vietējais.
Aiznesam laivas līdz pludmalei un līdz vakaram atvadamies no “support-tīma”. Ceļojums var sākties.
Piecmetrīgie viļņi sasniedz 30-50 cm augstumu. Pametam likteņa varā Gundegu, kura pirmo reizi brauc kajakā, lai ķepurojas kā māk. Varbūt izdzīvos.
Visiem par lielu pārsteigumu Gundega tomēr atbrauc. Izskatās pat priecīga.
Irbe. Upes ieteka jūrā un kāpas. Vieta ir skaista. Tomēr šeit civilizācija… Nepatīkams pārsteigums ir ūdensmotocikli, izmētāti polietilēna maisiņi un cita draza. Kāpās kāds atstiepis vecu dīvānu.
Nākamais ciems aiz Mazirbes Košrags izskatās jau labāk. Pat ar nedaudz elitāru “piesitienu”, spriežot pēc publikas. Netālu no jūras viesu nams, kur var atstāt auto. Nolemjam nakšņot šeit.
Kāpās kolonijās dzīvo briesmīgās jūras skudras-cilvēkēdājas.
Tās savā ceļā iznīcina visu dzīvo.
..un indīgās mutējošās sēnes.
Iekārtojam nometni, gatavojam vakariņas un gaidam saulrietu. Laiks ir mierīgs un silts. Jūras braucienos ārpus kempingiem iztiekam ar degļiem un citādām plītīm. Ugunskuru parasti nekurinam, lai neaizsvilstas sausais mežs un arī principa pēc – pēc sevis atstājam kāpas neskartas.
Saulriets. It kā banāla tēma, bet joprojām smuki…
Redzamība ir ideāla. Labi redz gan kuģu ceļu, gan arī Sāres bākas zibšņus tumsā. Gluži kā mirāžā visa brauciena laikā Sāremā sala bija labi redzama. Šķita pavisam tuvu. Patieso attālumu ļāva apjaust mazais puļķītis pie horizonta – Sāres bāka.
No rīta atkal “izkasamies” vēlu – ap vienpadsmitiem – un turpinam ceļu. Steigas nav, jāveic 20 km. Neliels un spirdzinošs pretvējš. Uz pēcpusdienu norimst pavisam, sāk cepināt. Iedomājos, kā tādā karstumā ir iekšzemē.
Braucam pietiekami tuvu krastam un vērojam. Ko redzēt nav īpaši daudz, taču kopainu veido katrs objekts ainavā – dabas vai cilvēku radīts. Debesis, kaijas, vecs mols, zvejnieku laivas, bāka.
Melnā Jankas medību lauki. Saunags.
Aiz Saunagciema bākas varam uzskatīt, ka esam atbraukuši. Fonā Kolkas bāka un Kolkasraga torņi. Drīz arī tūristi Kolkasragā un ūdensmotocikli.
Finišā līča pusē 1 km aiz Kolkasraga mūs sagaida “support tīmi”. Ūdens silts, bērni plunčājas uz nebēdu. Kravājamies, “na posļedok” cepam gaļu. Ap astoņiem “po domam i spaķ”.
Pēcvārda vietā
Kā parasti vēlos aicināt izmēģināt arī laivošanu piekrastē. Braucienu plānot ir grūtāk, jo maršruts atkarīgs no laika prognozes. Jūras laivošana prasa vairāk piepūles airējot nekā pludināšanās lejup pa upi, taču bonusā – citāda pieredze: gandarījums par paveikto, nometne ar skatu uz saulrietu un mūžam mainīgā jūra. Piekrasti vislabāk baudīt kajakos. Ja nav pieredzes, var plānot īsāku maršrutu un braukt SOT laivās. SOT laivas ir stabilas un tajās var ielikt arī vairāk mantu. Braucot neatstājiet aiz sevis atkritumus. Piekraste pagaidām ir tīrāka kā populārāko upju apmetnes vietas un būtu labi, ka tā tas paliek.
