No Vecslocenes līdz Lielupei

5.maijā Ķemeru nacinālais parks sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizē Ķemeru nacionālā parka ceļotāju dienu. Pasākuma ietvaros […]

5.maijā Ķemeru nacinālais parks sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi organizē Ķemeru nacionālā parka ceļotāju dienu.

Pasākuma ietvaros piedāvājam laivu braucienu “Ķemeru nacionālā parka ūdens ceļi” – no Ķemeriem pa Vecsloceni un Slokas ezeru līdz Spuņciemam.

  • Sākums plkst. 12:00 pie tilta pār Vecsloceni uz Jaunķemeru ceļa, maršruta beigas A10 šosejas tilts Spuņciemā,
  • Maršruta garums 13 – 15km; laiks 4 – 5h.

Izmaksas:

  • Vienvietīgas laivas noma maršrutā – 18,00 Ls
  • Divvietīgas laivas noma maršrutā – 26,00 Ls

Iepriekšēja pieteikšanās.

Sīkāka informācija:  29466501, 26399653, e-pasts noma@seakayak.lv

Fakti:

Vēršupīte, Vecslocene un Slokas ezers veido vienoto hidroloģisko sistēmu, kas savāc ūdeņus  Jūrmalas rietumu daļā starp Ķemeriem un Sloku un novada tos uz Lielupi.

Vecslocene

Vecslocene ir vēsturiskais Slocenes upes turpinājums. Pa šo gultni kādreiz Slocenes upe plūda tālāk no Valguma un Kaņiera  ezeriem uz Slokas ezeru un Lielupi. Veicot Kaņiera ezera nosusināšanas darbus, kuri aizsākti jau Kurzemes hercoga Jēkaba laikā un pabeigti 20.gs. sākumā, tika izrakta jauna gultne –  Starpiņupīte, kas Kaņiera ezera un Slocenes ūdeņus novada tieši uz jūru. Vecslocene kā īsta upe vairs nepastāv. Šobrīd Vecslocenes ūdeņu krājumus nodrošina galvenokārt tikai Raganu purva  malā izplūstošie avoti, tāpēc vecā gultne pamazām aizaug.

  • Vecslocene ir Lielupes kreisā krasta pietekā, bijusī Slocenes upes lejtece, iztek no Kaņiera ezera. Jūrmalā tek  cauri Slokas purvam un Slokas ezeram
  • Vecslocene ar grāvjiem ir savienota ar Melnezeru
  • Upes hidroloģiskais režīms, ievadot Kaņiera ezera ūdeņus Rīgas līcī pa 20.gs. sākumā izrakto kanālu (Starpiņupīti), ir izmainīts, notece uz Lielupi ir traucēta. Vecslocenes tiešajā sateces baseinā atrodas arī Slokas karjera ūdenskrātuve, kas ir izveidojusies bijušajā dolomīta karjera ieguves vietā, nav savienota ar upi. Tās platība 14 ha, vidējais dziļums 5 m, maksimālais – 9 m.
  • Šai apkārtnei raksturīgi, ka virszemē izplūst sēravoti un ieplūst arī Slokas ezerā, Vecslocenē,  Vēršupītē un ar tiem saistītajās ūdenstecēs, grāvjos un ezeros.
  • Vecas Vecslocenes bildes>>
Slokas ezers

Slokas ezers

  • Platība ir 250 ha;
  • Lielākais dziļums ir tikai 1,1 m,bet vidējais dziļums – 60cm;
  • Ezers izveidojies kā lagūna, atkāpjoties jūrai;
  • Ezera pamatni veido gk. dolomīta grunts, kuru lielākoties sedz dūņas;
  • Ezerā ieplūst Vecslocenes/Vēršupītes ūdeņi, bet iztek Slocene, kas ezeru savieno ar Lielupi;
  • Ezerā ieplūst sēravoti;
  • Ezerā un tā piekrastē sastopamas īpaši aizsargājamas augu sugas: jūras najāda, purva diedzene, dižā aslape un parastā purvmirte, kā arī vairākas citas retas sugas, piemēram, kuprainais ūdenszieds;
  • Ezerā ligzdo, piemēram, lielais dumpis un niedru lija;
  • Ezerā atpūsties un baroties nolaižas migrējošie ūdensputni (gk. dažādas pīles un bridējputni).

Gan Slokas ezera krastā, gan arī pašā ezerā izplūst ne viens vien sēravots. Par avota īpašībām jau pa gabalu liecina spēcīgā puvušu olu smaka, bet pašā avotā izgulsnējušās balganas sēra  nogulsnes. Avotā dzīvo arī dažādas sēra baktērijas un sēru mīlošas aļģes.

Slokas purvs savulaik ticis izmantots kūdras ieguvei, šobrīd nelielā tā daļā notiek ārstniecisko dūņu ieguve. Īpaši pavasarī un vasaras beigās – rudenī Slokas ezerā iespējams redzēt dažādas putnu sugas, kas ezerā nolaižas atpūsties un baroties migrāciju laikā. Vasarā putnu ir mazāk.

 

 

Paldies dalībniekiem.