Aģe turpinās Riežupē

Mārīte, pasākuma dalībnieku foto

Lietains pirmdienas rīts. Jau kuro stundu sēžu sastrēgumā ar domu nokļūt darbā. Noskaņojums sākotnēji miegaini murrājošs – pēc jautri pavadītām brīvdienām, laivojot pa Aģes upi un satiekot fantastisku saulrietu Zvejniekciema ostā labā draugu kompānijā, nav nekas pretī mesties arī darbu jūrā. Sastrēgums uz ceļa iestiepjas laikā…

Paspēju izlasīt visus jaunākos e-pastus un jaunumus tādos populārākajos portālos, kā piemēram, www.adventurerace.lv, www.raid.lv, www.juraslaivas.lv, beidzamajā uzduros informācijai:

Rofs ir izziņojis laivošanu pa Riežupi nākamajā svētdienā! Un sestdien (divas dienas pirms) par to nemaz netika runāts!!! Drudžaini mainu mobilā telefona orientāciju un zvanu uz Avotiem, lai reģistrētu savu dalību. Klausuli paceļ Mirta un kā gaišais saules stariņš vēlīgi sola, ka mīlulis Mambo tikšot ar sārtu lentīti atzīmēts un skaitoties nobukots – stresa vairs nav, tikai jāciešas līdz svētdienai… Viss pārējais bizness tiek pakārtots Riežupei.

Citāts no Rolfa: „Riežupe: kritums ievērojams, straumes un šķēršļi krietni nervus kutinošāki nekā Aģē. Pa ceļam veci kaļķu cepļi, 180 grādu līkumi, piespiedes, labi lecama rumba un Riežupes dabas parka grandiozās ainavas. Riežupe ir viena no retajām Latvijas upēm, kas posmiem plūst pa acīm redzamu slīpumu. Var doties ar kanoe, bet silti iesaku arī 1 vietīgos SOTus. Hidra un veste šajā upē jāuzskata par obligātām.”

Sestdien kā jau pie 13. datuma pūš negants ziemelis, naktī prognozējas salnas, bet svētdienai Kurzemē jābūt saulainai! Ap 11.00 no rīta Avotos saradies pulciņš cilvēciņu ar laimīgām acīm – Lāsma un Arnis no pamatsastāva, Signēns, Jānis un Māris no „Skats No”, kas principā jau arī kļuvis par pamatsastāvu, kā arī piebiedrojas Aldis no Ventspils (mans ‘konkurents’ uz Mambo).

Pirtiņa jau silta. Drošības pēc hidrotērpu vispirms sasildu uz lāvas, jo pēc iepriekšējās dienas Daugavas laivojuma skarbais ziemelis bija uzpūtis vilni, kas caurcaurēm mani bija apveltījis ar savu slapjo glāstu. Pēc tam jau apģērbs vairs nepatīkamas sajūtas nesagādā – neoprēna smarža joprojām neļauj aizmirst sāļās Visdusjūras dvesmas, kas, šķiet, ieēdušās katrā šķiedrā līdz atoma režģim.
Lecam busā un dodamies uz Kuldīgas šosejas Riežupes tiltu. Pirmais iespaids – šķiet, nu būs tā kā Aģē. Lai dzīve par saldo aveni netiktu nosaukta, Rolfs laivas izkrauj tilta augšpusē, tā ka nobrauciens sākas cauri tilta balstiem. Ņemot vērā jau tāpat straujo upes tecējumu, papildus sašaurinājums tikai papildina adrenalīna devu uz ātrumu.

Bļurkt, esam cauri pirmajam tiltam. Un tad viss sākas!!! Distancē aiziet viens super nenoslīcināmais kanoe – Lāsma un Arnis, viens Disco+ (tipa kajaks parastais par SOTu upgreidots) Signēna virsvadībā, kā arī 4 vienvietīgie sērfojamie SOTi (pēc nosaukumiem Mambo, Paseo, “zilais pie pakaļas” un “bezimjannijs”). Rolfs turpina supportēt no krasta, ik pa brīdim tik parādoties nervus kutinošākajās vietās ar lielu fotokameru pie acs.

Sākumā šķiet, nu nekas traģisks – upe, protams, straujāka par Aģi, bet gana plata un var izgrozīties. Smalki iznesoties, joņojam uz priekšu. Daži paspēj baudīt saulainu rudens dienu un fantastisko ainavu, citi (piemēram, autore) ir tik aizņemti ar sevi, upi un airi, ka visa pasaule sākusi eksistēt paralēlajā dimensijā. Pēc pār-simts metriem mūs sagaida pirmais bebru aizsprosts.

Arnis un Lāsma spītīgi stīvējas tam cauri – tā un šitā, uz priekšu, ar sānu, tad atpakaļ… Arnis aplauž dažus liekos sausos zarus un lejā viņi ir. Straumīte jautri uzburbuļo elegantā rakstā tieši  aiz aizsprosta. Man arī vajag! Pārējie brīdi vēro manas izdarības, tad prātīgi ceļas krastā un apnes sanesumu. Bet es taču te pēc piedzīvojumiem! Turpinu kašķēties ar aizsprostu.

Ar perifēro skatu pamanu, ka lejpus kritumam ir liels tusiņš – praktiski visi te peldējuši. Pat Lāsma un Arnis, izlējuši savu kanoe, laiž to atpakaļ upē. Atkāpe – tā iet, ka grib nofotografēt, kā citiem notiek ‘overi’! Kaut kur priekšā pa straumi aizpeld divi mantu maisi ar stratēģiskiem laivošanas piederumiem, tajā skaitā vienu smalku fotokameru, kas nav tikusi iepakota ‘drybagā’.

Nenormālā ātrumā nobraucu lejā pa krācēm, Dieva brīnuma dēļ neapmetos un, nepievēršot lielu uzmanību pārējiem (kaut arī ainas bija visnotaļ interesantas un komentārus alkstošas), dodos gūstīt peldošās mantas. Izķeksēju vienu Carlsbergs ledus somu, otru maisu ar fotoaparātu sagūsta Māris.

Pēc šādas jautrības pienākas ‘pīppauze’. Atrodam mierīgāku līkumu starp meldriem un sapeldam kopā uz stratēģisko apspriedi. Konstatējam, ka šajā brīdī peldējuši ir VISI. Nepamanīju, kur un kā to izdarīja Jānis un Aldis, bet laikam arī aiz tilta nobraucienam atvēlētā vārteja bija par šauru aira vēzienam. Fotokamerā skalojas ūdens.

Pie nākamā sanesuma abi ar Aldi samainām laivas, jo Mambo ir spoži izrādījies un guvis neviltotu interesi no pārējo laivotāju puses. Tiesa, izrādās, ka turpat netālu ir arī finišs un Rolfs mūs aicina izkāpt krastā, jo esam triecientempā ieradušies pie Mežvaldes tilta. Tālāk neesot interesanti braukt. Nu ko, kādi kilometri 5 par īsu izrādījās.

Bet emocijas netrūka, un upē ūdens temperatūrai nebija nekādas nozīmes. Nemanīju, ka būtu bijis auksti. Saviesīgās daļas ietvaros pēc Avotu pirts gribējās pārbaudīt Abavā, kā tad tur īsti ir. Šķita, ka aukstums dedzina ādu daudz vairāk nekā ‘gars’ pirtiņā.

ināls kā vienmēr ir rakstāms līdzībās – Riežupe ir fantastiska! Brauciens ar Mambo – vērts izbaudīt katram. Laiviņa ir ļoti viegli vadāma, ātri manevrējama, neiedomājami stabila krācēs un šķēršļu zonās. Tā kā neesmu piedzimusi ar laivu zem dibena un vispār esmu tikai absolūta iesācēja laivošanas mākslās, tad Mambo man sniedz to, kas šobrīd visvairāk vajadzīgs – laivošanas prieku, iespēju izbraukt dažādos ūdens un šķēršļu rajonos, stabilitāti un pārliecību. Protams – priekšā vēl jūra un īstais Mambo sērfs lielajos viļņos! Jā, kā vienmēr mājās braukt negribējās. Jo arī smiekli un kopā būšanas prieks nebeidza beigties. Tas saucās: prasās pēc VĒL!

– Imula? Užava? Veļu nakts jūrā? … Jā.

Comments are closed.