Iz kajaku vēstures

Raivo Šulcs, 14.12.2008

Eskimosi un kajaks

Atšķirībā no citiem ziemeļu kuģotājiem (vikingiem), eskimosi nepazina lielas laivas un lielākus gabalus veica suņu pajūgos pa sauszemi un aizsalušu jūru. Visdrīzāk iemesls ir pavisam vienkāršs – nebija no kā uzbūvēt. Mūdienas zināmais jēdziens “kajaks” (no inuītu “qajaq”) pēc nozīmes tulkojams kā “cilvēka laiva” vai “mednieka laiva” [nevis “kaija” no kā iespējams radies latviešu jēdziens “kaijaks”]. Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka kajaku vecums ir ~ 4000 gadu.

Laivas ir vienvietīgas un retāk divvietīgas vai trīsvietīgas. Izplatības areāls ir Arktiskie reģioni; Ziemeļu ledus okeāns. Ziemeļatlantija, Beringa jūra un Klusā okeāna ziemeļu daļa. Lai apzīmētu Arktisko apgabalu iedzīvotājus (kajaku lietotājus) godīgāk būtu lietot jēdzienu “eskimosi”. Daļa Grenlandes un Kanādas ziemeļu eskimosi zināmi kā inuīti, savukārt Beringa jūras un Austrumsibīrijas (Kamčatkas) eskimosi – kā čukčas (aleuti).

Interesanti, ka atrodamas īsas atsauces par to, ka kajaku pazinuši arī Islandē, taču sīkāku informāciju atrast neizdevās.

Lai gan laivas pēc izmantotajiem materiāliem (krastā izskalots koks, roņu ādas, kauls) un būves tehnoloģijas ir līdzīgas, to dizains ir atšķirīgs atkarībā no pielietojuma.

“Baidarkas” tika izmantotas atklātas jūras piekrastē bez vai ar ļoti maz ledus un lieliem viļņiem. Čukču apdzīvotajās teritorijās bija iespēja lietot laivas arī iekšzemes ūdeņos un nepieciešamība transportēt laivu lielākus attālumus pa sauszemi, kas izskaidro dizaina atšķirības. Skat “Koryak”. Savukārt Grenlandes kajaks drīzāk tika lietots samērā aizsalušās teritorijās.

Baidarka ir ātrāka, ietilpīgāka un labāk piemērota nemierīgai jūrai (stabilāka) kā inuītu kajaks. Medījot atklātā ūdenī ātrums bija no svara. Grenlandes kajaks ir piemērotāks ekimosu apgrieziena (prasme apgāšanās gadījumā neizkrītot no laivas ar aira palīdzību vai bez, “apgriezties” atpakaļ) veikšanai. Tiek uzskatīts, ka aleuti nemaz nav mācējuši eskimosu apgriezienu, par ko savā ziņā liecina arī laivas izskats. Skat. arī airus zemāk.

Čukčas

Ģeopolitiski un pateicoties pirmajām Arktiskajām un Ziemeļpola ekspedīcijām (Kuks, Pīrijs, Stafansons, Rasmusens), kurās polārpētniekus pavadīja eskimosi, sagadījies, ka Grenlandes un Kanādas ziemeļu eskimosi ir zināmāki par čukčām (kas nokļuva galvenokārt PSRS pārvaldībā) tādējādi pirmā asociācija izdzirdot vārdu kajaks ir Grenlande un Kanādas ziemeļi. Ziemeļpols eskimosiem nepatika. Polāro inuītu valodā Ziemeļpols tulkojumā ir “vieta, kur ēd tikai suņus”.

Klasifikācija, ko paši inuīti ir adaptējuši:

  • Mackenzie Delta Inuit
  • Baffinland Inuit
  • Copper Inuit
  • Inuit of Quebec
  • Netsilik
  • Labrador Coast Inuit
  • Caribou Inuit
  • West Greenland Inuit
  • Sallirmiut
  • East Greenland Inuit
  • Iglulik
  • Polar Inuit

Vai inuīti kajakos devās jūrā labprāt? Nē. Ja iespējams, tika ceļots suņu pajūgos un medīts no cietzemes vai ledus. Iekārojamākais medījums bija leduslācis (vai ziemeļbriedis, atkarībā no apdzīvotās teritorijas), ar tīkliem ķēra putnus. Roņus ledus laukos medīja ejot kājām. Kajakus izmantoja galvenokārt, lai harpunētu valzirgus. Grenlandes dienvidu daļā, kur ledus mazāk, kajakos tika medīts arī galvenais inuītu iztikas avots – roņi.

Kajaks ir maza laiva, tajā nevar pārvadāt kravu. Vienam medniekam nogalēt un izvilkt krastā valzirgu no kajaka nav viegls uzdevums. Tāpēc kravu pārvadāšanai un dzīvnieka nogādāšanai krastā lietoja lielākas laivas – aleuti kravām lietoja divvietīgas baidarkas, inuīti – umiakus. Umiakos nepieciešamības gadījumā pārvadāja arī sievietes, bērnus un sirmgalvjus (kurus, atšķirībā no bērniem, eskimosi neciena, jo no viņiem nav īpaši lielas jēgas).

Umiaks

Umiaks – kanoe līdzīga laiva ar atvērtu klāju, izgatavota pēc tās pašas tehnoloģijas kā kajaks – ar roņu ādām apvilkts karkass.

Valzirga medības notika sekojoši (Ž. Malorī, “Tules pēdējie karaļi”): Jūrā atrodas viena laiva (kajaks). Mednieks klusu pietuvojas valzirgam un to harpunē. Tiklīdz harpūnas smaile ieduras dzīvnieka ķermenī pie harpūnas piesietā virve sāk tīties vaļā. Virves galā piestiprinātais pūslis ļauj medniekiem, kas sēž vienā laivā (umiakā) sekot, kur valzirgs atrodas, un nobeigt to. Viņa ķermenī ievada cauruli un medījumu piepūš, lai būtu vieglāk izvilkt krastā.

Attēlā valzirga vai roņa kaula kaklarota, kuras priekšmeti raksturo svarīgāko eskimosu dzīvē. No lejas uz augšu un no kreisās uz labo: iglu (mājoklis), eskimoss, kajaks, valzirgs, suns, lasis, irbe, narvalis, ronis, lācis, kamanas, eskimosu sieviete.

Kajaks kā medību rīks ieņēma svarīgu lomu eskimosu dzīvē.

Kajaks bija visai personīga lieta, ko gatavoja ģimene konkrētam medniekam (eskimosu vidū vecpuiši vai vecmeitas bija retums). Sievietes uzdevums bija sašūt kopā roņādas. Inuītu kajaka garums parasti bija 3 reizes izvērstu roku atvēziena garumā, lūkas [kokpita] platums gūžu platums + divas dūres (vai pat mazāk). Vidēji kajaka izmēri – 5,2 m X 50 cm X 18 cm.

Aleuti kajaku uzskatīja par dzīvu būtni un to aiztikt bija tabu sievietēm.

Airi

Airi, tāpat kā kajaki atšķīras gan pēc formas, gan garuma. Kanoe tipa airis ticis lietots umiakā un atsevišķās ciltīs arī kajakā kā pamatairis vai rezerves airis.

  • 1. Inland Chukchi: L.99-1/2″x 6-1/4″
  • 2. Kodiak: 62-3/4″x 4-5/8″
  • 3. Norton Sound: 64-1/2″x 4-1/4″,
  • 4. Bering Sea Yuit: 60-3/4″x 4-1/4″
  • 5. Norton Sound: 88-5/8″x 3-5/8″
  • 6. MacKenzie River Delta: 99-1/4″x 4-5/16″
  • 7. Copper Inuit: 86-1/2″x 5-5/8″
  • 8. Caribou Inuit: 107-7/8″x 3-5/16″
  • 9. Labrador: 137-7/8″x 2-7/16″,
  • 10. Polar Greenland: 103-3/8″x 2-7/8″
  • 11. Upernavik Greenland: 92-1/8″x 2-7/8″
  • 12. Illorsuit Greenland: 94″x 3-3/8″,
  • 13. 17th C. West Greenland: 84-3/8″x 4-5/8″
  • 14. 17th C. West Greenland: 86″x 3-3/8″,
  • 15. West Greenland (17-1800s): 86-3/8″x 3-5/8″
  • 16. West Greenland (17-1800s): 79-7/8″x 2-7/8″
  • 17. West Greenland 17th C.: 81-1/8″x 3-1/4″
  • 18. East Greenland: 83-1/4″x 3-1/16″

Apģērbs

Ne visi eskimosi pazina brunci (skat. laivas ar paaugstinātiem kokpitiem).

“Sausais hidrotērps” tika gatavots no roņu ādām un Grenlandes eskimosu versijā bija vienā gabalā apvienots ar brunci. Ap kokpitu un rokām savilka ar auklām. Tas nedrīkstēja laist ūdeni, jo saslapšana nozīmē nosalšanu. Saistībā ar kajakiem zināmākais no mūsdienu grenlandiešiem Maligiaq Padilla komentē, ka “tuilik aukla ap pieri jāsavelk tik stipri, kamēr seja kļūst neglīta”. Mūsdienās tuilik pieejams ērtākā neoprēna izpildījumā, taču tā kā LV kajaki nav īpaši populāri, līdz ar to brīvi nopērkams nav arī tuilik un jāiztiek ar brunci.

Navigācija

Eskimosam karte ir galvā. Lai atzīmētu ceļu, piemērotas nometnes vietas, atstātu kādam ziņu, eskimosi veidoja akmeņu krāvumus. Daudzas no šīm “bākām” atradušās jūras krastā un bijušas labi redzamas no ūdens. Starp citu, paradums kraut no akmeņiem līdzīgus tornīšus (kā izklaide) sastopams mūsdienās akmeņainās pludmalēs, piemēram Sāremā 🙂

Tradicionālo kajaku beigas un atdzimšana

Līdz ar Grenlandes un citu teritoriju kolonizāciju (Grenlande 2. pasaules karš = ASV militārais poligons) un vieglāk izmantojamu medību un zvejas rīku ienākšanu izzūd gan kajaku, gan (mazāk) suņu pajūgu kultūra. Eskimosi pārņem balto cilvēku dzīvesveidu. Motorkamanas, motorlaivas, nauda, veikals.

Mūsu ēras 20. gs. sākumā medības no kajakiem pakāpeniski kļūst liekas. Eskimoss nav muļķis un izvēlas ērtāku veidu ēdiena iegūšanai. Grūti spriest vai brīvprātīgi, jo saimnieciskā darbība ietekmē barības resursus – roņus, lāčus un zivis un iespējas medīt. Ledus kūst.

Uz pārāk ilgu laiku tradicionālie kajaki nemirst. Tie atdzimst 80’ajos romantizētā un glorificētā izklaides formātā. Lielu lomu šeit spēlē un labo toni nosaka “Grenlandes Kajaku Asociācija” (Qaannat Kattuffiat) un “Qajaq USA” , kas ievieš “Greenland Rolling List”, kurā uz raksta tapšanas brīdi ietilpst 35 veidu eskimosu apgriezieni. Qaannat Kattuffiat rīko arī prestižākās kajaku sacensības – “Greenland National Kayaking Championship”: visi tradicionālie eskimosu apgriezieni, virvju vingrinājumi, sacensības uz ātrumu, harpūnas mešana, šķēršļota apvidus pārvarēšana nesot kajaku.

Nav aizliegts piedalīties arī modernā stiklašķiedras laivā, taču īstie veči tādās nav redzēti… Tiesā tikai Grenlandes tiesneši. Uzvara pasākumā nozīmē arī vispasaules slavu zināmās aprindās. Autori atzīst, ka minētie 35 apgriezienu veidi ir restaurācija (katram apgrieziena veidam ir sava praktiski pamatota jēga) un nav precīzi zināms, cik autentiska tā ir. Zināšanas ir zudušas līdz ar veco eskimosu.

Rupja kļūda, ko sacensībās var pieļaut dalībnieks neuzmanības vai inventāra dēļ – tikko tuilik nosprūk no kajaka kokpita lūkas, sacensības dalībniekam ir beigušās. Eskimoss būtu slapjš – noslīcis vai nosalis: bez iespējām izglābties bargajā klimatā.

Vingrošana uz virvēm, ko eskimosi esot piekopuši, lai mācītos līdzsvaru un nezaudētu formu. Virvju vingrinājumi kalpojuši arī kā apliecinājums vīrišķībai – spējai paciest sāpes. Pārbaudījums notiek divās kategorijās: zemās un augstās virves.

Kajaku būve

Tradicionālās kajakošanas sastāvdaļa ir arī kajaku būve. Nodarbei ir savi cienītāji. Nopērkot rasējumus vai rasējumus un detaļas, iespējams pašam uzbūvēt un tikt pie “autentiska” kajaka. Iespējamie varianti: “skin on frame” (ar ‘ādu’ apvilkts karkass), “stich and glue” (ar stiklaudumu aplīmēts finieris) un “strip built” (no līstēm). Vistuvākais oriģinālam tādējādi ir “skin on frame” (saliekamā smaile “гребля на байдарке” :). Līmējamos kajakus skat. piem. Pygmy Boats un Guillemont Kayaks. Citur (ak vai, kā parasti, ne pie mums..) populāri ir semināri ar kajakošanas+kajaku būves iemaņu apgūšanu. Pēc semināra vari doties mājup ar savu pašbūvēto kajaku un airi …

Modernie kajaki

Kad kajaki nonāca “akadēmiskajās aprindās” britu sporta klubos, tos īpaši nediferencēja un kajakošana ieguva nosaukumu “canoeing”. Bet tas jau ir cits stāsts, turpinājums varbūt sekos.

Comments are closed.