Raivo Šulcs, 24.03.2008.
Jautājums kā katru gadu – “Kur laivot Lieldienās”. Starp jūru un Usmu (uzstādījums, ka gribās plašumu, kur skatam atdurties) izvēle krīt uz pēdējo dēļ triviāla iemesla – braukt jūrā būtu pavēsi. Kompānija negaidītas ziemas apstākļos ir deficīts, tāpēc esam trīs “psihi” brīvībā. Krasts (pamodies no ziemas miega) tradicionāli brauc ar savu “Baibu”, es priecīgs izmantoju iespēju pabraukt kajakā (pieejams liels gludūdens, kas ļauj baudīt kajakošanas fīlingu), bet Luīze krīt par upuri obligātai “kajakskolai” un arī brauks kajakā. Viņa nedaudz tiek apžēlota un viņai tiek stabilais Picnic ar stūri. Starts Lejastiezumos. Vasarā tur valda pārapdzīvotība, bet sniegputeņa apstākļos ir OK – cilvēkus, izņemot sargu nemana.
Kādu laiku pabraucam sānvējā gar malu, tad airējamies pāri uz Viskūžu salu, lai tiktu baudīt dabu aizvējā. Viskūžu salā patiešām ir aizvējš.
Taisam PitStopu. Tā kā īstie veči kartes līdzi neņem, nolemjam braukt gar krastu, kamēr apniks un tad vēlreiz “smelt pāri”.
Pamazām sāk snigt, tad putināt.
Sāk putināt arvien pamatīgāk. Redzamība ne visai. Pasākuma dalībnieku domas par pareizu braukšanas virzienu neskarīt, bet līdzi ir GPS. Kā parasti šķiet, ka GPS melo un jāņem bišķi pa kreisi, bet kā parasti GPS’am ir taisnība.
Sniegputenim piederas vējš. Krasts braucot “Baibā” smeķi tā nejūt, bet kajaku astes aizmugures vilnis sāk grozīt. Ja nebūtu Krasta dzītā “glābšanas motorenes”, kajakos būtu ko pabaidīties.
500 m no krasta Luīze paziņo, ka viņai gribās tikt malā, jo šķiet, ka laiva negrib klausīt vai rokas āķi. Arguments gan ir pēc būtības, taču neiztur kritiku, jo tikšana krastā tāpat sakrīt ar Lejastiezumu virzienu.
Finišs. Usmas ezers sniegputenī bija piedzīvojums.
Pēcvārds: Šī bija mana otrā laivošanas reize Usmā. (Pirmā bija 2005. gada novembrī, kad braucām uz Tīrukša ezeru). Grūti spriest, kāpēc Usma ir salīdzinoši maz apmeklēts laivošanas maršruts. Manuprāt, arī vasarā Viskūžu sala, Moricsala, Lielalksnīte ir interesanti laivošanas objekti. Tāpat Usmā ir iespēja veikt garākus pārbraucienus “lielākos ūdeņos” un arī vairāku dienu braucienus. Ir maršruta izvēles iespējas, atkarībā no interesēm un situācijas.
{:}{:en}Raivo Šulcs, 24.03.2008.
Jautājums kā katru gadu – “Kur laivot Lieldienās”. Starp jūru un Usmu (uzstādījums, ka gribās plašumu, kur skatam atdurties) izvēle krīt uz pēdējo dēļ triviāla iemesla – braukt jūrā būtu pavēsi. Kompānija negaidītas ziemas apstākļos ir deficīts, tāpēc esam trīs “psihi” brīvībā. Krasts (pamodies no ziemas miega) tradicionāli brauc ar savu “Baibu”, es priecīgs izmantoju iespēju pabraukt kajakā (pieejams liels gludūdens, kas ļauj baudīt kajakošanas fīlingu), bet Luīze krīt par upuri obligātai “kajakskolai” un arī brauks kajakā. Viņa nedaudz tiek apžēlota un viņai tiek stabilais Picnic ar stūri. Starts Lejastiezumos. Vasarā tur valda pārapdzīvotība, bet sniegputeņa apstākļos ir OK – cilvēkus, izņemot sargu nemana.
Kādu laiku pabraucam sānvējā gar malu, tad airējamies pāri uz Viskūžu salu, lai tiktu baudīt dabu aizvējā. Viskūžu salā patiešām ir aizvējš.
Taisam PitStopu. Tā kā īstie veči kartes līdzi neņem, nolemjam braukt gar krastu, kamēr apniks un tad vēlreiz “smelt pāri”.
Pamazām sāk snigt, tad putināt.
Sāk putināt arvien pamatīgāk. Redzamība ne visai. Pasākuma dalībnieku domas par pareizu braukšanas virzienu neskarīt, bet līdzi ir GPS. Kā parasti šķiet, ka GPS melo un jāņem bišķi pa kreisi, bet kā parasti GPS’am ir taisnība.
Sniegputenim piederas vējš. Krasts braucot “Baibā” smeķi tā nejūt, bet kajaku astes aizmugures vilnis sāk grozīt. Ja nebūtu Krasta dzītā “glābšanas motorenes”, kajakos būtu ko pabaidīties.
500 m no krasta Luīze paziņo, ka viņai gribās tikt malā, jo šķiet, ka laiva negrib klausīt vai rokas āķi. Arguments gan ir pēc būtības, taču neiztur kritiku, jo tikšana krastā tāpat sakrīt ar Lejastiezumu virzienu.
Finišs. Usmas ezers sniegputenī bija piedzīvojums.
Pēcvārds: Šī bija mana otrā laivošanas reize Usmā. (Pirmā bija 2005. gada novembrī, kad braucām uz Tīrukša ezeru). Grūti spriest, kāpēc Usma ir salīdzinoši maz apmeklēts laivošanas maršruts. Manuprāt, arī vasarā Viskūžu sala, Moricsala, Lielalksnīte ir interesanti laivošanas objekti. Tāpat Usmā ir iespēja veikt garākus pārbraucienus “lielākos ūdeņos” un arī vairāku dienu braucienus. Ir maršruta izvēles iespējas, atkarībā no interesēm un situācijas.{:}
