Irbe


Irbes upe, citkārt dēvēta par Kurzemes Gauju, ir pieprasītākā laivošanas upe Kurzemē. Upes garums 32-33 km. Ietek jūrā Irbes šaurumā. Dabu raksturo priežu meži, smilšaini upes krasti, kāpas un smilšaina gultne. Daudz peldvietu. Upes krastos gandrīz līdz pat jūrai praktiski nav civilizācijas – tikai daba. Līdzīgi kā visas vasarā braucamās Latvijas upes, Irbe nav īpaši strauja, taču salīdzinot ar citām lielajām Kurzemes upēm, Irbe ne tuvu nav pati lēnākā upe.

Upes apraksts

  • Divu dienu maršrutu parasti sāk Rindas upē – pie tilta Rindas ciemā.

No tilta līdz Rindas upes satekai ar Stendi, kas veido Irbi pa upi ir 5 km. Irbes ieteka jūrā no šis vietas pa upi 33 km attālumā. 

Rinda

Teorētiski Rindu iespējams laivot arī virs Rindas ciema no Puzes ezera vai startēt vēl vairākās piebraucamās vietās līdz Rindas ciemam. Upes pirmie 9km ir platāki – būtībā ir mazu ezeriņu virkne. Pēc tiem seko līkumains posms, bet 9km pirms Rindas ciema upe savulaik bagarēta. Nav populārs maršruts, jo vasaras mazūdenī jārēķinās, ka upe var būt aizaugusi un grūti izbraucama. Ja vēlaties laivot Rindu, labāk to darīt, kad mazāk veģetācijas un vairāk ūdens – pavasaros un rudeņos.

No Rindas ciema uz leju Rinda plūst pa pļavām, taču, jo tālāk, jo interesantāk – mežaināki ieloki, romantiski līkumiņi, mangrovju sakņu atsegumi. Upe šajā posmā šaura, taču braucama arī zemā ūdenī. Ūdens kļūst dzidrāks. Pēc sateces ar Stendi abas upes kļūst par Irbi. 

Irbes upe

Upes sākumā krasti nav tik izteiksmīgi kā Irbes vidus daļā. Rindas un Stendes sateces (kas veido Irbes upi) rezultātā pirmos pāris kilometrus ūdens mālains. Smilšu kāpas parādās apmēram pēc 5 km un tuvojoties Irbenes Radioastronomijas centram, sarunu valodā zināmam kā Irbenes lokators, jau varam runāt par kāpu posmu – “Irbes klasiku”

Pie Lokatora vērts izkāpt un, ja pietiek laika, doties ekskursijā uz apskates objektu. Atskaites punkts uz upes – līkums, abos krastos apmetnes vietas, veca koka tilta (bijušais Lāžu tilts) balstu drupas. Jāiet pa apmetnes vietai piebraucamo ceļu. Lokators ir upes kreisajā krastā.

PSRS laikos šeit atradās Irbenes militārā pilsētiņa “Zvaigznīte”. Infrastruktūras drupas aplūkojams vēl šodien. Šis bijis viens no PSRS slepenajiem objektiem – militāra bāze ~ 200 ha platībā, kurā atradās trīs liela izmēra radioantenas, ar kuru palīdzību varēja noklausīties mobilo telefonu sarunas Baltijas jūras reģionā, pretinieku sakarus ar zemūdenēm, karabāzēm, kosmiskajiem pavadoņiem u.c. Mazāko no antenām armija demontēja un aizveda. Lielākā no antenām (SATURN, augstums – 47 m, svars > 600 t) ir lielākais šāda veida objekts Ziemeļeiropā un astotais lielākais pasaulē. Mūsdienās divas antenas apsaimnieko Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs, kur pēta Visuma radiostarojumu.

Aiz Lokatora turpinās Irbes labākais gabals. Kopumā labais krasts ir purvaināks un zemāks, bet kreisā krasta līkumu ārmalās slejas skaistas smilšu kāpas. Ik pa brīdim upē saliņas. Tecējums ir vienmērīgs, bet ne lēns. No upes var saprast mazāk, taču ja skatāmies kartē, labi redzamas daudzās Irbes vecupes. Vietām Irbes upe veido meandrus – lokveida līkumus, kur viens krasts tiek noskalots, bet pretējā krastā veidojas jaunas sēres, tās pamazām aizaug ar mežu. Meži, kas radušies šādos apstākļos, ir Latvijā īpaši aizsargājams biotops.

Pēc ~ 24 km no maršruta sākuma (Rindas tilta) atrodas populārākā nakšņošanas vieta “Miķeļtornis”. Torņa tur nav, jo Miķeļbāka atrodas krietni tuvāk jūrai un no upes (pa ceļu ar kājām ~ 2,5km) nav redzama. Apmetnes vietu (tuvumā ir vairākas iespējas) var atpazīt pēc uz koka uzzīmēta sarkana cipara “4”. Sezonas populārajos mēnešos iesakām izvairīties no nakšņošanas pusceļā un plānot maršrutu savādāk. Šeit vēlas nakšņot visi, līdz ar to cilvēku apkārt būs daudz par klusumu nevar būt ne runas. Kā konsekvence arī atkritumu problēma upes krastos.

Drīz pēc pusceļa upes kāpu posms beidzas. Kad kāpas beidzas, līdz šosejas P124 tiltam pār Irbi palikuši 3,5 km. Daļa laivotāju izvēlas beigt maršrutu pie šī tilta. Aiz tilta upe kļūst platāka un pavisam bez straumes. Līdz jūrai ~ 6km. Tie, kuri izvēlas braukt tālāk var baudīt jūras tuvumu. 

Ierašānās jūrā pieliek skaistu punktu laivu braucienam. Pie ietekas jūrā Irbe veido 2 km garu smilšu strēli. Ieteka katru gadu maina savu vietu un izskatu. Finišs a/s „Latvijas valsts mežu” apmetnes vietā. 

Irbes maršrutu karte

Laivu nomas cenas Irbē

Cena par 1 laivu. Iepriekšēja rezervācija:

Rindas ciems – šosejas P124 tilts (2 dienas, 32 km)

  • € 40,- (1-viet., kajaks)
  • € 44,- (2-viet., kanoe, smaile, SOT)
  • € 50,- (3-viet., kanoe)
  • € 53,- (4-viet., kanoe)

Rindas ciems – Jūra (2 dienas, 39 km)

  • € 40,- (1-viet., kajaks)
  • € 44,- (2-viet., kanoe, smaile, SOT)
  • € 50,- (3-viet., kanoe)
  • € 53,- (4-viet., kanoe)

Irbes maršrutus apkalpojam sākot no 8 laivām.

*Cenā ietilpst inventāra noma (laiva, vestes, airi) laivu transports un automašīnu menedžments: šoferi atstāj mašīnas startā. No finiša šoferus atvedam pie mašīnām, lai viņi var doties pie pārējās grupas

Laivošana Irbes upē – priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības:

  • viena no skaistākajām Kurzemes upēm
  • nav zāļaina – smilšaini krasti un gultne ar peldēšanās iespējām
  • neskarta daba
  • zivīm bagāta
  • plašas apmetņu vietu iespējas
  • neapdzīvotas jūras piekrastes tuvums.

Trūkumi:

  • Upe ir pārāk populāra. Brīvdienās Irbē jārēķinās ar “lielveikalu uz upes”. Laivotāju kompānijas trokšņainas, skan USB tumbiņas, ir pat redzēts, ka pāri laivu bortiem upē lido alus bundžas. Nopietna atkritumu problēma apmetnes vietās upes krastos.
  • Slavenie Irbes odi
  • Transporta loģistika aizņem vairāk laika kā citās upēs. Nav infrastruktūras un ērtas piebraukšanas maršrutā. Kartēs uzzīmētajiem zemes ceļiem ne vienmēr var ticēt. Tie var būt smilšaini un bez 4×4 neizbraucami.  Ja nefinišējat pie P124 tilta, risks “ierakties” apšaubāmajos ceļos, kas ved pie upes.

Skaļām kompānijām dabas tuvums emocijas neizraisa, taču ja esat no tiem, kuri vēlaties baudīt upi, iesakām laivot Irbi nesezonā vai vismaz darbadienās. Brīvdienās ne vēlāk kā jūnijā līdz Jāņiem. Ja nav iespējas tikt darbadienās, populārās sezonas (jūlijs – augusts) nedēļas nogalēs labāk izvēlēties kādu citu upi, kur startā ik reizi nav 200 laivu. Piemēram, tā varētu būt Abava vai kāda cita vasarā laivojama upe ar mazāku antorpogēno slodzi.

Comments are closed.